Sešpadsmitais Karmapa Rangdžungs Rigpe Dordže

Viņa Svētība 16. Karmapa Rangdžungs Rigpe Dordže (1924 – 1981) piedzima Tibetas austrumu provincē Dergē. Iepriekšējais Karmapa Khakjabs Dordže (1871 – 1922) atstāja vēstuli, kurā sīki aprakstīja, kādos apstākļos piedzims viņa nākamais iemiesojums. Ar šo vēstuli Curphu klostera vadība varēja veiksmīgi noteikt vietu, kur atradās bērns.

1931. gadā jaunais tulku tika iesvētīts mūka kārtā, kad viņam tika nodots tradicionālais Karmapu apģērbs un Melnais Kronis. Lai padziļinātu savu izpratni sūtrā, tantrā, Mahamudrā un Sešās Naropas jogās, Karmapa četrus gadus mācījās Curphu klosterī. Jau zēna gados viņam piemita dziļa izpratne, un viņš nereti stāstīja saviem skolotājiem par saviem iepriekšējiem iemiesojumiem. Divdesmit trīs gadu vecumā Karmapa saņēma visas iesvētības un norādījumus par pašām augstākajām Karma Kagju līnijas metodēm.

1959. gadā, kad Ķīna okupēja Tibetu, Karmapa pieņēma lēmumu atstāt valsti, apzinoties, ka šādā situācijā Dharmu var saglabāt tikai brīvā sabiedrībā. Simt sešdesmit lamu, mūku un neordinētu cilvēku pavadībā viņš atstāja Curphu klosteri – tradicionālo Karmapu rezidenci – un devās uz Butānu. Pateicoties Karmapam, bēgļiem izdevās izvest visvērtīgākās statujas, rituālos priekšmetus, relikvijas, thankas un grāmatas, kas gadsimtiem ilgi glabājās Curphu.

Sikimas karaļvalsts (Indijas ziemeļaustrumos) valdnieks uzdāvināja Viņa Svētībai klosteri Rumteku, kas tika uzcelts vēl 9. Karmapas Vangčuga Dordžes (1556–1603) dzīves laikā. Karmapa nolēma uzcelt Rumtekā jaunu ēku, kas, pateicoties Indijas valdības un Sikimas valdnieka dāsnumam, tika pabeigta pēc četriem gadiem. Jaunais klosteris kļuva par Karmapas oficiālo rezidenci ārpus Tibetas un centru, kur tiek saglabāta tradīcija – budisma zināšanas, rituāli un prakses. Karmapa bija viens no nedaudzajiem augstajiem lamām, kas paredzēja senās tibetiešu klosteru dzīves neatgriezenisko pazušanu, un kurš motivēja savus skolniekus attīstīt Dharmu jaunos apstākļos, tajā skaitā Rietumos, bez nostaļģijas un necerot uz atgriešanos mājās.

1974. gadā Karma Kagju skolotāju delegācija ar Viņa Svētību 16. Karmapu ieradās ar vizīti Rietumos. Lamas apmeklēja Eiropu, ASV un Kanādu, un pirmoreiz vēsturē rietumniekiem bija iespēja piedalīties Melnā kroņa ceremonijā – Karmapa to noturēja vairrākkārt. 1974. gada decembrī, pēc savu pirmo Rietumu skolnieku Oles Nidāla un viņa sievas Hannas aicinājuma Karmapa apmeklēja Kopenhāgenu.

1976. gada novembrī Karmapa atbrauca uz Ņujorku, kur sākās viņa tūre pa ASV. Nākamajā gadā viņš sešus mēnešus ceļoja pa Eiropu, apmeklējot Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Vāciju, Nīderlandi, Franciju un Lielbritāniju. 1980. gadā Viņa Svētība vēlreiz apmeklēja Rietumus, sniedzot lekcijas un iesvētīšanas Londonā, Sanfrancisko un Baulderā Kolorādo štatā. 1981. gada 5. novembrī Viņa Svētība 16. Karmapa mira Čikāgas piepilsētas slimnīcā, dziļi pārsteigdams vietējos ārstus ar savu mieru un neparastajām ķermeņa izpausmēm pēc klīniskās nāves iestāšanās.