Karmapa ir Karma Kagju tradīcijas galvenais lama sākot ar 12. gadsimtu.Pirmais Karmapa Djusums Khenpa (1110 – 1193), jogins no austrumu apgabalaKham, ieradās Gampopas klosterī ap 1140. gadu. Jau tad viņš labi pārzinājaindiešu un tibetiešu budisma skolu pamācības. Gampopa uzreiz ievēroja šīmācekļa izcilās spējas, lai gan viņa uzvedība nebūt nebija priekšzīmīga.

Sākumā Djusums Khenpa un viņa divi draugi, kas arī nāca no Kham un bijanākotnes ietekmīgu pēctecības līniju dibinātāji, turpināja dzīvot klosterī tikpatbrīvi, kā bija raduši dzīvot kalnos. Reiz viņi svinēja Dākini dienu, dzēra alu,dziedāja un dejoja, un mūks, kas bija atbildīgs par disciplīnas ievērošanuklosterī, gribēja viņus nekavējoties izdzīt no kopienas. Tikai pateicoties tam, kaiejaucās pats Gampopa, kurš ievēroja, ka līdz ar trim joginiem klosteri atstājaarī visi putni un daudzas no neredzamajām Dākini, kas to sargāja – viņuspaglāba no apvainojumiem un pretenzijām.

Djusums Khenpa tik centīgi mācījās un meditēja, ka drīzumā Gampopapasludināja viņu par savu labāko skolnieku. Saskaņā ar Gampopas vēlmi,Djusums Khenpa reiz devās nošķirtā meditācijā un pēc nepilna gada sasniedzaApskaidrību Sešu Naropas jogu meditācijas laikā.

Apskaidrības brīdī Karmapa saņēma no simttūkstoš dākini kroni, pagatavotu nogudrības matiem, kas dāvā pagātnes, tagadnes un nākotnes zināšanu. Kopš tālaika virs katra Karmapas galvas ir zili melns piecstūrains enerģijas lauks – tāsauktais Melnais Kronis.

Tiek uzskatīts, ka kronis, ko uzdāvinājušas dākini, ir neredzams parastamcilvēkam, kuram nepiemīt jogiskās pilnības spējas. Taču tas vienmēr atradāsvirs Djusuma Khenpas galvas un virs visu viņa turpmāko inkarnāciju galvām kāmelna mandala (spēka lauks) piecstūra formā.

Tiem, kas to redz – bodhisatvas augstā garīgās attīstības līmenī – tas nes mirklīgu prātas patiesās dabas izpratni. Tāpēc to sauc par “atbrīvojošo ar redzēšanu”.
Reiz 5. Karmapas skolnieks, ķīniešu imperators Jongle, ieraudzīja kroni kāenerģijas lauku virs sava skolotāja galvas un pagatavoja tā priekšmetiskukopiju, rotātu ar zeltu un dārgakmeņiem.

Tieši Karmapas iedibināja Tibetā tulku tradīciju – tulku – tie, kas apzinātipārdzimst. Neilgi pirms savas nāves 1193. gadā Karmapa norīkoja savu tuvākoskolnieku Drogenu Rečenu pārvaldīt Curphu klosteri un visu līniju, kā arīatstāja viņam aizzīmogotu vēstuli ar pareģojumu par savu nākamo pārdzimšanu.Vēstulē bija sīki aprakstīts laiks un vieta, kur piedzims 2. Karmapa. DrogensRečens nenodzīvoja līdz jaunai tikšanās reizei ar savu skolotāju, taču nodeva šīsziņas savam pēctecim Pomdragpam, kurš atrada zēnu, sekodams saņemtajāminstrukcijām.

Vēlāk šādu garīgās pārmantošanas metodi zināmā mērā pārņēma visas pārējāsskolas un tulku sistēma iedibinājās visur Tibetā.

1. Karmapa Djusums Khenpa (1110–1193)
2. Karmapa Karma Pakši (1204–1283)
3. Karmapa Rangdžungs Dordže(1284–1339)
4. Karmapa Rolpe Dordže (1340–1383)
5. Karmapa Dešins Šegpa (1384–1415)
6. Karmapa Tongva Djondens (1416–1453)
7. Karmapa Gjalva Gjamco (1454–1506)
8. Karmapa Mikjo Dordže (1507–1554)
9. Karmapa Vangčugs Dordže (1556–1603)
10. Karmapa Čjoings Dordže (1604–1674)
11. Karmapa Ješe Dordže (1676–1702)
12. Karmapa Džangdžubs Dordže (1703–1732)
13. Karmapa Djuduls Dordže (1733–1797)
14. Karmapa Thegčogs Dordže (1798–1868)
15. Karmapa Khakjabs Dordže (1871–1922)
16. Karmapa Rangdžungs Rigpe Dordže (1924–1981)