Meditācija ir prāta treniņš. Daudzas reliģijas un Tālo Austrumu filozofiskās sistēmas izmanto meditāciju, lai nomierinātu prātu, uzlabotu koncentrāciju un apķērību.

Taču dažādām reliģijām parasti ir dažādi mērķi, un arī to meditācijas nelīdzinās cita citai. Budismā vien ir daudz dažādu meditatīvo tehniku. Tomēr neatkarīgi no formas un tradīcijas, budisma meditāciju mērķis ir atbrīvošanās no ciešanām un prāta dabas iepazīšana. Meditācijas nomierina un koncentrē prātu, stabilizē to. Mierīgs prāts redz lietas iekšpusē un ārpusē arvien skaidrāk, labāk izšķir mainīgos psihiskos stāvokļus un tāpēc var neļauties to ietekmei, nebūt no tiem atkarīgs. Tāds prāts labāk saprot pasauli un citas būtnes – zina, kā tās jūtas, kas tām ir vajadzīgs un kā tām var palīdzēt.

Tiek teikts, ka meditācija pārnes Mācību no galvas uz sirdi – tas, kas bija saprasts intelektuāli, pateicoties praksei kļūst par pieredzi un atspoguļojas cilvēka tiešajās reakcijās. Pakāpeniski budisma skatījums sāk strādāt no iekšpuses, praktizējošais uztver lietas to daudzpusībā un izturas tā, kā aprakstīts Mācībā.

Visefektīvakā meditācija Karma Kagju – pastāvīga identificēšanās ar savu Budas dabu, uztverot apkārtējo pasauli kā Tīro Zemi. Kad pieredze, ka redzošais, redzes objekts un pats redzes akts ir viens vesels, kļūst nepārtraukta, meditācijas laikā un ārpus tā, tiek uzskatīts, ka ir sasniegts mērķis – Lielā Zīmoga stāvoklis (sanskritā Mahamudra) jeb Apskaidrība.