Budisms nekad nav iekarojis sekotājus “ar uguni un zobenu”. Parasti mācība izplatījās kā interesanta filozofija ar prāta vingrinājumiem un praktiskiem padomiem ikdienas dzīvei. Nonākot noteiktā kultūrā, budisms neiznīcināja iepriekšējo, bet gan piemērojās tai, uzņemot sevī tās īpatnības.

Šodien budisms pastāv kā desmitiem dažādu tradīciju un skolu, kuru pamācības ir piemērotas dažādiem cilvēkiem, taču budisma ceļa pamatsaturs ir nemainīgs – tā metodes ved uz atbrīvošanos no ciešanām, iekšēju mieru un prāta īpašību attīstīšanu visu būtņu labā.

Budismā nošķir trīs galvenos pamācību ciklus, tie ir tā saucamie Trīs rati – Hinajāna, Mahajāna un Vadžrajāna.

Pirmajā pamācību ciklā, Hinajānā jeb Mazajos ratos, Buda skaidroja, ka katram, kurš vēlas atbrīvoties no ciešanām, savā dzīvesveidā ir jāizvairās no divām galējībām – askētisma un pārmērībām.

Nodarot sāpes vai kaitējumu savam ķermenim, apgrūtinot sev dzīvi, nav iespējams sasniegt Atbrīvošanos. Tāpat to nav iespējams sasniegt, dzīvojot pārmērībās. Tāpēc Buda ieviesa vidusceļa jēdzienu, sakot: “Šis ir ceļš ārpus galējībām, kas ved pie prāta nomierināšanās un gudrības pieaugšanas”.

Lai pilnīgi novērstu jebkuru iespēju kļūdīties, tie, kas praktizē Hinajānu, kļūst par mūkiem un mūķenēm. Viņi ievēro lielu kopumu ārēju solījumu, kas regulē uzvedību. Katrs, kas seko vidusceļam, var uz visiem laikiem atbrīvoties no ciešanām. Šodien Hinajāna pastāv galvenokārt kā Theravadas skola, tā sauktajā “dienvidu budismā “.

Buda mācīja Hinajānu daudzus gadus, pēc tam pie viņa ieradās citi mācekļi – ar lielāku briedumu un līdzjūtību. Viņus uztrauca nevis pašu ciešanas, bet gan citu sāpes, šie ļaudis gribēja zināt, kā pareizi palīdzēt visām būtnēm. Atbilde bija tas, ko vēlāk sāka saukt par Mahajānu, Lielajiem ratiem.

Te Buda skaidroja, ka īsta laime ir rūpēs par citu laimi. Mahajāna ir mācība par līdzjūtību un mīlestību, kas kā saule vienādi spīd visām būtnēm, neizslēdzot nevienu. Tāpat tā ir mācība par tādu gudrību, kas zina visu lietu patieso dabu. Tas, kuram piemīt šāda intuitīva gudrība, zina visu, jo nav atdalīts ne no kā.

Pamata princips Mahajānā ir balanss starp līdzjūtību un gudrību – jebkurai rīcībai jābalstās uz šiem diviem elementiem.

Hinajānas princips – nomierināt prātu un atteikties no kaitējuma nodarīšanas citiem. Mahajānas princips – vēlēt laimi visiem un ar gudrību rīkoties citu labā. Šodien Mahajāna ir attīstīta Ķīnā, Japānā, Korejā un Vjetnamā.

Budam bija arī citi skolnieki, kuriem viņš deva pamācības, kas kļuva par Vadžrajānas (Mantrajānas) jeb Dimanta ratu pamatu. Šie spējīgie cilvēki jau prata nekaitēt citiem, un viņiem piemita līdzjūtība un gudrība. Viņiem piemita vēl viena svarīga īpašība – uzticība tam, ka katra cilvēka, katras būtnes prātā ir Apskaidrības sēkla, Budas daba. Pateicoties tam, viņi varēja identificēties ar Budu, redzēt viņā savu apskaidroto atspulgu.

Dimanta ceļa būtība – visā censties uzvesties un rīkoties kā Buda, jo tādējādi var visātrāk atklāt visas prāta kvalitātes. Mūsdienās Vadžrajāna ir izplatīta Himalaju ziemeļos, Tibetā, Butānā, Mongolijā, Burjatijā, Kalmikijā un Tuvā.