Karma Kagju (Kamcang Kagju, Kagju-pa) pēctecības līnija ir viena no četrām galvenajām Tibetas budisma skolām un pieder Dimanta ceļa līmenim. Karma Kagju tradīcija balstās uz mutisku pamācību nodošanu un ietver sevī gan vecās (tib. Ņingma), gan jaunās (tib. Sarma) pamācības, kas sasniedza Tibetu.

Galvenā līnijas raksturiezīme ir tās orientēšanās uz praksi – īpaša uzmanība tiek veltīta meditācijai un tiešai prāta dabas iepazīšanai skolotāja vadībā. Tāpēc to sauc arī par “mutvārdu skolu” vai “čukstu līniju”, ar to domājot Mācības nepārtrauktu mutisku nodošanu apdāvinātākajiem skolniekiem.

Caur izcilajiem indiešu mahasidhiem Karma Kagju nepārtrauktā pēctecības līnija sniedzas līdz vēsturiskajam Budam Šakjamuni, mūsu laikaposma Budam. Pirmais skolotājs šajā tradīcijā bija slavenais indiešu jogins Tilopa (928 – 1009). Pēc tam pamācību un prakšu turētāji bija mahasidhi Naropa (956 – 1040) un Maitripa (1007 – 1085), bet vēlāk Tibetā – lajs Marpa (1012 – 1097), jogins Milarepa (1052 – 1135) un mūks Gampopa (1079 – 1153).

Tieši no šiem trim galvenajiem Gampopas mācekļiem ir cēlušās četras “galvenās“ un astoņas “mazākās” Kagju skolas.

Viens no Gampopas visapdāvinātākajiem mācekļiem bija Pirmais Karmapa Djusums Khenpa – pirmais apzināti pārdzimstošais lama, Melnā kroņa un titula “Tibetas jogu karalis” nēsātājs.

Gadsimtiem par Kagju galveno rezidenci Tibetā tika uzskatīts Curphu klosteris, kurā nomainījās sešpadsmit Karmapu iemiesojumi. Karmapas bija galvenie līnijas turētāji, kas ir saglabājuši Karma Kagju mutisko tradīciju līdz mūsdienām. Visi Karmapas tiek uzskatīti par bodhisatvas Mīlošās Acis (tib. Čenrezig, sanskr. Avalokitešvara) izstarojumu – visu Budu līdzjūtības un neizšķirošas mīlestības iemiesojumu.

Otrs svarīgākais lama Karma Kagju tradīcijā – Šamarpa, Sarkanā kroņa nēsātājs, tiek uzskatīts par Amitabhas, Bezgalīgās Gaismas Budas iemiesojumu. Pirmais Šamarpa bija Trešā Karmapas skolnieks 8. gadsimtā, kopš tā laika šie divi skolotāji pārdzimst blakus, pārmaiņus būdami viens otra skolotāji.

Līdz ar varas maiņu Tibetā 20. gadsimta vidū skolotāji un viņu skolnieki masveidā izceļoja no valsts, kas vienlaikus bija gan visas Tibetas tautas traģēdija, gan jauns budisma attīstības posms ārpus Tibetas augstienes robežām. Kagju līnijas lamas arī atradās bēgļu vidū, taču, pateicoties 16. Karmapas Rangdžunga Rigpe Dordžes tālredzībai, skolai ne tika izdevās glābties, bet arī pārnest savas pamācības uz Rietumiem.

1994. gadā Karmapas Starptautiskajā budisma institūtā (KIBI) Ņūdeli, Indijā tika inaugurēts Septiņpadsmitais Gjalva Karmapa – Thaje Trinlejs Dordže. Kopš tā laika jaunais līnijas galva atbalsta Karma Kagju centrus – gan klosterus, gan pasaulīgos centrus, kā arī aktīvi nodarbojas ar labdaību.