Budisms radās pirms divarpus tūkstošiem gadu Indijas ziemeļos. Tajā laikā kultūras telpā bija dažādu filozofisko novirzienu pārbagātība, taču tas, ko mācīja Buda Šakjamuni, izrādījās saprotams un tuvs daudziem tūkstošiem cilvēku, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un kastas piederības.

Nosaukums “budisms” cēlies no vārda “Buda” (sanskr. “atmodies”, “apskaidrotais”), tas parādījās Rietumos 19. gadsimtā un ilgu laiku tika lietots tikai reliģiskā kontekstā. Pats Buda savu mācību sauca par Dharmu, kas tulkojumā no sanskrita nozīmē “patiesība” vai “kāds viss ir patiesībā”, “visu lietu daba”. Tuvāk budismu Rietumos sāka iepazīt tikai 20. gadsimta otrajā pusē, šis process turpinās arī šodien.

Budas mācība – tie ir 84 tūkstoši pamācību un metožu, kas ved no ciešanām un apjukuma uz atbrīvošanos un apskaidrību, realitātes patiesās dabas izpratni. Buda deva tik daudz pamācību, jo saprata, ka viena dogma nevar derēt visiem. Dažādiem cilvēkiem piemēroti dažādi attīstības veidi, tāpēc budisms izmanto individuālu pieeju cilvēku apmācībai. Tieši tāpēc budismā radās tik daudz skolu un to atzarojumu, kas pie tam nekonfliktē un nepretstata sevi cita citai.

Budas mācība, kas palīdz cilvēkiem kļūt bezbailīgiem, priekpilniem un labvēlīgiem, ir galvenā reliģija virknē Austrumāzijas valstu. No 20. gadsimta vidus, sevišķi pēc izcilu skolotāju masveida migrācijas no okupētās Tibetas, budisma dzīves skatījums un milzīgā budisma metožu dārgumu krātuve iedvesmo un izsauc patiesu interesi arvien lielākam skaitam cilvēku Rietumos.

Budismā nav ticības objekta un netiek pasludinātas dogmas – gluži otrādi, mācība mudina uzdot kritiskus jautājumus. Ar Dharmu Buda māca par absolūto un relatīvo, nosacīto realitāti. Metodes, kas tiek piedāvātas budismā, padara to par praktisku instrumentu, lai mainītu ikdienas dzīves kvalitāti. Tā izpratne padara iespējamu pastāvīgas un no apstākļiem neatkarīgas laimes pieredzi.

“Neticiet visam, ko saku, tāpēc vien, ka esmu Buda, bet pārbaudiet visu savā pieredzē. Esiet paši sava ceļa rādītāja gaisma!” – tie ir Budas pēdējie vārdi.

Pateicoties meditācijai Dharmas intelektuālā izpratne pārvēršas par personisku pieredzi, bet papildus metodes nostiprina visu sasniegto prakses gaitā. Budas mācības mērķis – pilnībā attīstīt cilvēkam sākotnēji piemītošo ķermeņa, runas un prāta potenciālu, tāpēc Buda netiek uzskatīts par dievu, pārcilvēku vai izcilu filozofu, bet gan par mums neatņemami piemītošo iespēju spoguli.