Budisms – vissenākā no trim lielajām pasaules reliģijām. Katrs septītais cilvēks uz planētas uzskata sevi par budistu. Savukārt zinātnieki jau gadsimtiem strīdās par to, vai budismu var saukt par reliģiju, jo šī mācība kardināli atšķiras no rietumu cilvēkam pierastās monoteiskās reliģijas. Budismā nepastāv tādi termini kā «dievs-radītājs», «dvēsele», «radīšanas brīdis» un «grēcīgums», un galvenais uzsvars tiek likts uz laimi šeit un tagad, nevis pēc nāves paradīzē.

Pats Buda, protams, nesauca savu Mācību par budismu. Viņš to sauca par «Dharmu». Visbiežāk šo vārdu no sanskrita tulko kā «patiesība» vai «visu lietu daba». Dharma jeb Budas Mācība – tās ir 84 000 pamācības un metodes, kas ved no ciešanām uz Atbrīvošanos un Apskaidrību, prāta pilnīga potenciāla atklāšanu. Tik daudz pamācības Buda sniedza tāpēc, ka nav un nevar būt viena vienīga dogma visiem. Dažādiem cilvēkiem ir piemēroti dažādi attīstības veidi. Tāpēc budismā tiek izmantota individuāla pieeja pamācībām, un dažādas budisma skolas savstarpēji nekonkurē, bet gan viena otru papildina.

Tāpat kā zinātnieks izzina pasauli, budists, balstoties personīgajā pieredzē, iepazīst prāta dabu. Prāts – tas ir tas, kas uztver un apzinās un jau sākotnēji ir tīrs no jebkādiem sārņiem. Budista prakse būtībā ir Dharmas izzināšana un Budas metožu pielietošana ikdienas dzīvē.